Viktorīna: Kāds vecāku stils tu esi?

Sekojot četriem audzināšanas stiliem, šeit ir pašnovērtējums, lai noteiktu jūsu audzināšanas stilu.

Vai esat noraidošs vecāks? Atlaižamais vecāks? Laissez-Faire vecāks? Emociju kouča vecāks?

Šis doktora Glorija uzrakstītais pašvērtējums nāk no grāmatas “Emocionāli inteliģenta bērna audzināšana”. Tas uzdod jautājumus par jūsu jūtām attiecībā uz skumjām, bailēm un dusmām gan sevī, gan jūsu bērnos. Katrai precei, lūdzu, atlasiet izvēli, kas vislabāk atbilst jūsu pašsajūtai. Ja neesat pārliecināts, izvēlieties atbildi, kas šķiet vistuvākā. Lai gan šajā testā jums ir jāatbild uz daudziem jautājumiem, mēģiniet to ievērot. Garais dizains nodrošina, ka mēs aptveram lielāko daļu katra audzināšanas stila aspektu.

1. Bērniem patiešām ir ļoti maz, par ko skumt. T F
2. Es domāju, ka dusmas ir labi, ja vien tās tiek kontrolētas. T F
3. Bērni, kas rīkojas skumji, parasti tikai cenšas panākt, lai pieaugušie viņus žēlo. T F
4. Bērna dusmas ir pelnījušas pārtraukumu. T F
5. Kad mans bērns uzvedas skumji, viņš pārvēršas par īstu stulbi. T F
6. Kad manam bērnam ir skumji, no manis sagaida pasauli un padarīšu to perfektu. T F
7. Man patiešām nav laika skumjām savā dzīvē. T F
8. Dusmas ir bīstams stāvoklis. T F
9. Ja ignorējat bērna skumjas, tās mēdz pāriet un parūpēties par sevi. T F
10. Dusmas parasti nozīmē agresiju. T F
11. Bērni bieži rīkojas skumji, lai panāktu savu gribu. T F
12. Es domāju, ka skumjas ir labi, kamēr tās tiek kontrolētas. T F
13. Skumjas ir kaut kas, kas jāpārvar, jāizbrauc, nevis jākavē. T F
14. Man nav iebildumu tikt galā ar bērna skumjām, ja vien tās nav ilgas. T F
15. Es dodu priekšroku laimīgam bērnam, nevis bērnam, kurš ir pārlieku emocionāls. T F
16. Kad mans bērns ir skumjš, ir pienācis laiks problēmu risināšanai. T F
17. Es palīdzu saviem bērniem ātri pārvarēt skumjas, lai viņi varētu pāriet uz labākām lietām. T F
18. Es neuzskatu, ka bērns ir skumjš, kā iespēju bērnam daudz ko iemācīt. T F
19. Es domāju, ka, kad bērni ir skumji, viņi ir pārāk uzsvēruši negatīvo dzīvē. T F
20. Kad mans bērns uzvedas dusmīgs, viņš pārvēršas par īstu stulbi. T F
21. Es nosaku ierobežojumus sava bērna dusmām. T F
22. Kad mans bērns uzvedas skumji, tas ir, lai piesaistītu uzmanību. T F
23. Dusmas ir emocijas, kuras ir vērts izpētīt. T F
24. Daudzas bērna dusmas rodas no bērna izpratnes trūkuma un nenobrieduma. T F
25. Es cenšos mainīt sava bērna dusmīgos noskaņojumus uz jautriem. T F
26. Jums vajadzētu izteikt dusmas, kuras jūtat. T F
27. Kad manam bērnam ir skumji, tā ir iespēja tuvināties. T F
28. Bērniem tiešām ir ļoti maz, par ko dusmoties. T F
29. Kad manam bērnam ir skumji, es cenšos palīdzēt bērnam izpētīt, kas viņu skumdina. T F
30. Kad manam bērnam ir skumji, es viņam parādu, ka saprotu. T F
31. Es vēlos, lai mans bērns piedzīvo skumjas. T F
32. Svarīgi ir noskaidrot, kāpēc bērnam ir skumji. T F
33. Bērnība ir laimīgs laiks, nevis bēdu vai dusmu laiks. T F
34. Kad manam bērnam ir skumji, mēs apsēžamies, lai pārrunātu skumjas. T F
35. Kad manam bērnam ir skumji, es cenšos palīdzēt viņam saprast, kāpēc tā ir tāda sajūta. T F
36. Kad mans bērns ir dusmīgs, tā ir iespēja tuvināties. T F
37. Kad mans bērns ir dusmīgs, es atvēlu kādu laiku, lai mēģinātu izjust šo sajūtu kopā ar savu bērnu. T F
38. Es vēlos, lai mans bērns piedzīvo dusmas. T F
39. Es domāju, ka bērniem ir labi dažreiz justies dusmīgiem. T F
40. Svarīgi ir noskaidrot, kāpēc bērns jūtas dusmīgs. T F
41. Kad manam bērnam paliek skumji, es viņu brīdinu, lai neveidotos slikts raksturs. T F
42. Kad mans bērns ir skumjš, es uztraucos, ka viņam izveidosies negatīva personība. T F
43. Es īsti nemēģinu savam bērnam kaut ko īpaši mācīt par skumjām. T F
44. Ja man ir mācība par skumjām, tad ir pareizi to izteikt. T F
45. Es neesmu pārliecināts, ka var kaut ko darīt, lai mainītu skumjas. T F
46. Skumja bērna labā nevar darīt daudz, izņemot mierinājuma sniegšanu. T F
47. Kad manam bērnam ir skumji, es cenšos viņam darīt zināmu, ka mīlu viņu neatkarīgi no tā. T F
48. Kad mans bērns ir skumjš, es neesmu īsti pārliecināts, ko viņi vēlas, lai es daru. T F
49. Es īsti nemēģinu savam bērnam kaut ko īpaši mācīt par dusmām. T F
50. Ja man ir mācība par dusmām, tad ir pareizi tās izteikt. T F
51. Kad mans bērns ir dusmīgs, es cenšos saprast viņa noskaņojumu. T F
52. Kad mans bērns ir dusmīgs, es cenšos viņam darīt zināmu, ka mīlu viņu neatkarīgi no tā. T F
53. Kad mans bērns ir dusmīgs, es neesmu īsti pārliecināts, ko viņš vēlas, lai es daru. T F
54. Manam bērnam ir slikts raksturs, un es par to uztraucos. T F
55. Es domāju, ka bērnam nav pareizi izrādīt dusmas. T F
56. Dusmīgi cilvēki ir ārpus kontroles. T F
57. Bērna dusmu izpausme ir līdzvērtīga dusmu lēkmei. T F
58. Bērni dusmojas, lai izvēlētos savu ceļu. T F
59. Kad mans bērns kļūst dusmīgs, es uztraucos par viņa destruktīvajām tieksmēm. T F
60. Ja ļausit bērniem dusmoties, viņi domās, ka visu laiku var sasniegt savu mērķi. T F
61. Dusmīgi bērni ir necienīgi. T F
62. Bērni ir diezgan smieklīgi, kad viņi ir dusmīgi. T F
63. Dusmām ir tendence aptumšot manu spriedumu, un es daru lietas, kuras nožēloju. T F
64. Kad mans bērns ir dusmīgs, ir pienācis laiks atrisināt problēmu. T F
65. Kad mans bērns kļūst dusmīgs, es domāju, ka ir pienācis laiks pērt. T F
66. Kad mans bērns kļūst dusmīgs, mans mērķis ir likt viņam apstāties. T F
67. Es netaisu lielu bērnu dusmas. T F
68. Kad mans bērns ir dusmīgs, es parasti to visu neuztveru tik nopietni. T F
69. Kad esmu dusmīgs, man šķiet, ka es uzsprāgšu. T F
70. Dusmas neko nepanāk. T F
71. Bērnam ir aizraujoši izteikt dusmas. T F
72. Bērna dusmas ir svarīgas. T F
73. Bērniem ir tiesības justies dusmīgiem. T F
74. Kad mans bērns ir dusmīgs, es vienkārši uzzinu, kas viņu tracina. T F
75. Ir svarīgi palīdzēt bērnam noskaidrot, kas izraisīja bērna dusmas. T F
76. Kad mans bērns uz mani dusmojas, es domāju: 'Es nevēlos to dzirdēt.' T F
77. Kad mans bērns ir dusmīgs, es domāju: 'Ja tikai viņi varētu iemācīties ripot ar sitieniem.' T F
78. Kad mans bērns ir dusmīgs, es domāju: 'Kāpēc viņš nevar pieņemt lietas tādas, kādas tās ir?' T F
79. Gribu, lai mans bērns dusmojas, iestājas par sevi. T F
80. Es netaisu lielu lietu no sava bērna skumjām. T F
81. Kad mans bērns ir dusmīgs, es gribu zināt, ko viņš domā. T F

Vērtējums:

Notiek atlaišana

Saskaitiet, cik reižu jūs teicāt “patiess” šādiem vienumiem: 1, 2, 6, 7, 9, 12, 13, 14, 15, 17, 18, 19, 24, 25, 28, 33, 43, 62, 66, 67, 68, 76, 77, 78, 80. Sadaliet kopējo summu ar 25. Tas ir jūsuNotiek atlaišanarezultāts.

Noraidoši

Saskaitiet, cik reižu jūs teicāt “patiess” šādiem vienumiem: 3, 4, 5, 8, 10, 11, 20, 21, 22, 41, 42, 54, 55, 56, 57, 58, 59, 60, 61, 63, 65, 69, 70. Sadaliet kopējo summu ar 23. Tas ir jūsuNoraidoširezultāts.

Lai notiek

Saskaitiet, cik reižu teicāt “patiess” šādiem vienumiem: 26, 44, 45, 46, 47, 48, 49, 50, 52, 53. Sadaliet kopējo summu ar 10. Šis ir jūsuLai notiekrezultāts.

Emociju koučings

Saskaitiet, cik reižu jūs teicāt “patiess” šādiem vienumiem: 16, 23, 27, 29, 30, 31, 32, 34, 35, 36, 37, 38, 39, 40, 51, 64, 71, 72, 73, 74, 75, 79, 81. Sadaliet kopējo summu ar 23. Tas ir jūsuEmociju koučingsrezultāts.

Salīdziniet savus četrus rezultātus. Jo augstākus rezultātus esat ieguvis kādā jomā, jo vairāk jums ir tendence uz šo audzināšanas stilu. Pēc tam apskatiet šīs ziņas sarakstus ar aizzīmēm, kuros ir apkopota katram audzināšanas stilam raksturīga uzvedība un paskaidrots, kā katrs stils ietekmē bērnus.

Ja pēc tam, kad esat izlasījis informāciju par dažādiem vecāku audzināšanas stiliem, noskaidrosiet, kādus aspektus attiecībās ar savu bērnu vēlaties mainīt, programma Emociju apmācība: Vecāku audzināšanas sirds jums noderēs. Tā piedāvā detalizētu informāciju un vingrinājumus par pieciem soļiem, kas veido emociju koučingu.