Zeigarnika efekts


Zeigarnika efekts Zeigarnik

Zeigarnika efekts


Iepriekš redzamā diagramma, kas pielāgota no Dr. Džona Glorija grāmatas “Uzticības zinātne”, parāda viņa atklājumus par lojalitātes un nodevības dinamiku un to lielo lomu mūsu intīmāko attiecību veiksmes vai neveiksmes prognozēšanā. Viss sākas ar teoriju, ko 1922. gadā atklāja psiholoģijas students Blūma Zeigarniks un kurai ir milzīgas spējas sagraut cilvēku attiecības.

Vērojot viesmīļus Vīnes kafejnīcā, Blūma viņu uzvedībā saprata kaut ko ļoti dīvainu: šķita, ka viņi atcerējās tikai tos pasūtījumus, kurus viņi apkalpoja. Tiklīdz viņi bija paveikuši savu uzdevumu, pavēles pazuda no viņu atmiņas. Tas, ko Blūma neaptvēra, bija viņas atklājumu sekas: Ziegarnik efekts.

Ziegarnik efekts, vienkāršā izteiksmē, ir cilvēku tieksme atcerēties nepabeigtus vai pārtrauktus uzdevumus labāk nekā pabeigtus. Uzticības pasaulē doktors Džons Glorijs atklāja, ka tas tiek tulkots šādi: nepārstrādātiem negatīviem notikumiem starp partneriem ir ārkārtīgi iznīcinošs spēks. Ar nepārtrauktu uzticības eroziju viņi pakāpeniski un galu galā iznīcina savas intīmākās attiecības.

Cilvēkiem ir nomākta un nepielāgojama tendence uz atgremošanu. Saskaņā ar doktora Džona Glorija teikto: “Ja pāra negatīvie notikumi netiek pilnībā apstrādāti (pieskaņojot viens otram), tad tos atceras un atkārto atkārtoti, apgriežot katra cilvēka prātā. Uzticība sāk sabrukt… galu galā cilvēks paliek attiecībās, bet šīs attiecības ir īsts negatīvisma avots (un kognitīvā disonanse ir kā akmens kurpē). Šim procesam progresējot, cilvēks sāk domāt par savu partneri ar vispārēji kritisku aci. Ar aizdomām un neuzticēšanos partneri var netīši apvainot.


'Nav pārsteigums, ka viņa vēl nav zvanījusi. Viņanekaddomā par mani…” vai “Ak, parprotams,viņš dzeratkal. Kāds savtīgs āksts!”

Spirālveidā palielinās kairinājums un sāp sajūtas. Attiecības uzliesmo vardarbīgi. Pāri bieži paliek savstarpējā nepastāvībā.